No rīta ceļamies, uz reiz pie loga – urā, saulīte!!! Paēdām brokastis un nesteidzoties devāmies uz treniņlauku. Pašāvām 70m. Reizēm pat ļoti neslikti. Dodamies uz sacensību lauku. Vakardienas lietus sataisījis milzu peļķes un apkārt dubļu jūru – kaut kā nesūcas ūdens tai mālainajā zemē… A saulīte tik silda un silda, visa tā šmuce tvaiko un tvaiko – tā kā pirtī!!! Nonākam šaujamlaukā, skatāmies – Gintam 8. vairogs. Iekārtojamies, noskaņojamies, pēkšņi ziņo – esot kļūdījušies, jāiet officiāļiem skatīties jauno izvietojamu. Visi paliek nervozi – skraida turpu šurpu, ratiņi, cilvēki uz kruķiem, ar protēzēm pa vidu. Tagad Gintam rakstīts 14.vairogs, bet tur iekārtojas kaut kāds turks. Noķeram tiesnesi – tas skaidro, ka tie kuriem BAY jāpiešaujas uz blakus laukuma. Viss bars nesās uz turieni, kā nu kurš pa tiem dubļiem. Satieku Ješejeva k-gu, prasu “Kapēc nav kārtība Tavās sacensībās?”, viņš tik atmet ar roku “Itaļjanci…” un tā pastulbi nosmīkņā. Lai nu kā, iekārtojamies uz blakus laukuma un šaujam kopā ar visiem. It kā iet neslikti, tikai katrs pirmais šāviens (90%) trāpa pa labi 5-4. Pārējie pa dzelteno ar nelieliem izņēmumiem. Pamēģinām 1.šāvienu iztēmēt pa kreisi sarkanā, trāpam 8 pa labi, pamēģinam pirmajam šāvienam iegriezt tēmekli pāris apgriezienus – trāpam 8 pa labi, izgriežam atpakaļ (2 apgriezieni garāku!) un trāpam 9 pie tā paša astotnieka!!! Kaut kas mistisks! Kopējais lēmums neriskēt ar iztēmēšanos, jo tā neesam mācījušies šaut un neko radikāli nemainīt – respektīvi neākstīties ar tēmekļa grozīšanu. Sākās cīņa: 1.šāviens nu tāds nervozs – 6 uz 5, otrais – 10, trešais – 6 uz 3!!! Irānim – 9, 9, 7. Otrā sērija. Pirmais šāviens 5! Uzminiet kur? Uz 3!!! Pēc tam X, 9. Irānim 9, 9, 8. Trešā sērija. Pirmais šāviens, varat neminēt, 6 uz 3, otrais blakus 7 uz 2, trešais arī tur pat – 7 uz pus 5. Irānim – 9, 9, 9. Viss! 0:6 Jāsaka, ka Gints nostrādāja neslikti, es pat teiktu labi, īpaši jau zinot problēmas pēdējo mēnešu treniņos, bet tas nevienu neinteresē – Olimpieši 6-niekos nešauj!!! Un ja šauj, tad tikai Finālos! Un noslēgumā pēdējais trenera Lapsiņa ieteikums – ja tev ir treneris, tad nevajag ar viņu diskutēt, bet uzticēties un darīt ko liek! Bez iebildumiem!!!