Diemžēl, pēc 8 gadu cīņas ar ļaunu slimību, 2019.gada 4.augustā šo sauli atstāja Juta Cigle dzimusi Raiskuma.
Juta bija neparasti apņēmīga un ar milzīgu cīņas gribu.
Es Jutu atceros kā mazu, trauslu, biklu meitenīti, kura gribēja iemācīties šaut ar loku. Diez kā viņai tas nepadevās, lai pat neteiktu vairāk – galīgi nekas nesanāca! Bet ar savu neatlaidīgo darbu, pamazām, pamazām sāka izdoties arvien labāk un labāk, līdz viņa pārspēja savu treneri (90-smitajos gado Latvijā sievietēm bija jācīnās vienā konkurencē ar vīriešiem).
Atceros, apmeklējot sacensības Lietuvā un Igaunijā vietējie vienmēr jautāja – a Juta atbrauca un saņemot pozitīvu atbildi nopūtās un teica – skaidrs, cīnīsimies par otro vietu!
Tad nāca ģimene, bērniņi, citas rūpes, citas aizraušanās… Cik zinu, ar sportu uz tu Juta bija visu savu dzīvi un kopā ar ģimeni nodarbojās ar orientēšanās sportu. Un cik zinu arī ar ļauno slimību Juta ir cīnījusies līdz galam!
Juta ir arī mūsu loka šaušanas sporta kluba nosaukuma AMAZONES krustmāte un vēl daudz gadus pēc viņas aktīvās lokšāvējas gaitām viņa regulāri tika pieminēta, kā pozitīvs piemērs apmācot jaunos loka šāvējus.
Protams, ka tas nav pareizi, ja trenerim ir jāpavada pēdējā gaitā savs audzēknis. Audzēkņiem ir jāstāv pie sava trenera kapa!!! Bet ne mums cilvēkiem lemt par lietām, kuras mēs nevaram iespaidot…
Pēc tradīcijas, es uz atvadām atnesu Jutas pēdējo bultu, kuru viņa tā arī nav izšāvusi… Salauzu un ieliku šķirstā, pie Jutas kājām…
Dusi saldi Dieva mierā!!!