Jaunieši Vāczemē – 3 (noslēgums)

Lai nu kā bija gājis un negājis – viss jau ir vēsture…

Tātad esam gatavi atbalstīt lietuvieti. Paši no rīta uztaisām ašu treniņu. Katrs strādā uz savu kļūdu profilaksi, kaut visiem tas ir viens – atlaidiens. Amatnieku Jānis izbauda arī pirmos, jaunos (paša nopelnītos) treniņpaņēmienus. Kaut viņi ir nedaudz drakoniski – pirmais Jānim iepatikās un grasās to pielietot turpmāk arī sacensībās! Pēc treniņa apēdām jau par tradīciju kļuvušo “sosidžu” (kaut kāda cepta desa iestūķēta iegrieztā maizes doniņā) un devāmies ieņemt labākās vietas tribīnēs, lai tuvplānā redzētu lietuvieša triumfu!!! (diemžēl jāsaka, ka es par to stipri šaubījos, jo tā kā spogulī redzēju sevi un Zani daudzus gadus atpakaļ Dānijā, kad mēs cerējām tikt 16-niekā un negaidītā iekļūšana pusfinālā mums garantēja 4. vietu, ar kuru mums tobrīd pietika ar atliektiem galiem… Un arī no lietuviešiem to vien dzird – otrā vieta mums jau praktiski IR, bet mēs protams cīnīsimies par zeltu!!! Neizskatījās, ka tur kāds pa īstam taisījās cīnīties! Tikai pieklājības pēc…) Protams līdzi jutām, bet Lietuvai sudrabs! Apsveicām varoni un devāmies uz hoteli gatavoties vakara pasākumam. Pasākums noritēja turpat pie šaujamlauka. Bija vakariņas, mūzika, vietējais dzirdinātājs piedāvāja jebkuru dzērienu pa 1 euro un ārkārtīgi interesantas ugunskurs, tādā kā milzu dzelzs bļodā ar vienu sienu. Ļoti laba lietiņa! Īpaši pēkšņi uznākušā aukstuma apstākļos (14-16 grādi, brrr!) – dod gaismu un plašā lokā izplata siltumu. Jaunieši pārsvarā dejoja, grieza pudeli, daļa arī iedrinkoja, bet jāsaka viss bija saprāta robežās – nevienu neadekvāti uzvedamies neredzēju izņemot tos, kas tā uzvedas bez jebkādiem drinkiem… Par mūsējiem jāsaka – paraugbērni!!! Nesaprotu no kurienes man tā veicas? Nekas nav jāsaka – paši atnāk kad vajag, paši piesakās ja kur dodas, nu vienkārši trūkst vārdu… Paldies!!! Es ar jums kaut kājām līdz Londonai! Un Jānis ar no Itālijas ir kaut ko mācījies – nav vairs man jālūdz Līgu, lai tak izkustina to Jāni, nē, atliek tik pateikt un Jānis rātni ņem Reenu pie rociņas un ved dancināt… Progres!!! Ap vieniem baļļuks cauri un 9:00 jau startējam atpakaļ. Jau turp braucot likās aizdomīgi augsta radiatora temperatūra un atpakaļceļā sāka zust šķidrums… Beigu beigās pie Vācu Poļu robežas nācās remontēties. Paldies Dievam stundas-pusotras laikā defektu izdevās likvidēt un nepagāja ne padsmit stundas kā atkal – sveika Rīga!!!

Paldies par uzmanību un lai mums citreiz veicas labāk!!!