Kā mums te iet, domāju, vairums jau zin…
Viss sākās cerīgi – Jānis izšauj tiešām cienījamu rezultātu 332 punkti, Santa ļoti tuvu personīgajam rekordam – 282 punkti un tad sākās – atnāk pie Jāņa Kārlēns, Pēteris, Sanita, Ilze, īsāk visa ģimene! Viņam automātiski piemetas parkensons, un rezultātā 48 punkti sērijā… Kaut kā 317 punktiņus izmocīja, bet no 8. vietas uz 22. vietu nokrita gan! Pa to laiku Santa uzlabo savu personīgo rekordu ar 295 punktiem un arī summā Santai personīgais! Pēc sacensību noteikumiem uz reiz pēc kvalifikācijas pirmā turnīrcīņa – 1/32. Nu kad jācīnās jācīnās, bet organizatoriskais līmenis maigi izsakoties varēja būt gan uz augstāka līmeņa (kā nekā atrodamies punktuālajā Vācijā! es protams saprotu, ka salūzis dators un sagatavojot turnīrcīņu grafiku tagad vajag vairāk par stundu, bet varēja par to informēt arī dalībniekus – sēžam ar lokiem rokās un nervozi gaidām pirmo cīņu, bet varējām pa to laiku gan paēst, gan nedaudz atpūsties…). Labi, apstākļi visiem vienādi! Jānim pret ungāru (no 43.vietas) bija jātiek galā pašam. Mēs ar Santu stājāmies pretī polietei (25.vieta, 613 punkti kvalifikācijā). Jāatzīmē Santa cīnījās kā līdzīga ar līdzīgu un zaudēja 0:4 (48:56, 52:53, pēc otrās sērijas parādījās rezultāts 1:3… poļi sacēla milzu brēku, visi kļuvām nervozi (izņemot SantuJ), brīžam likās, ka kāds tūlīt atrausies… tiesnesis ar abām meitenēm aizskrēja atpakaļ pie vairoga, ņēmās, ņēmās un parādījās rezultāts 0:4! poļu treneri jau bija saskrējuši nospiedošā vairākumā… Santa atrisina samilzušo starptautisko skandālu paziņojot, ka polietei neveicas ar matemātiku un viņa saskaitījusi sev drusku par maz…) Pa to laiku nāk Jānis ar nolaistām ausīm… Arī zaudējums 0:4! Man pietrūka vārdi… Es protams binoklī redzēju, ka Jānim neko spīdoši neiet un pretiniekam pilns ar gabarītiem, bet nevarēju pat savos lielākajos murgos pieļaut situāciju, ka Jānis zaudē 1/32!!! Ko darīt – viņš ir nopelnījis mūsu Kluba izlasei jaunu treniņprogrammu! TĀDU TRENIŅPROGRAMMU!!! TĀDU!!!… Nu jā, 51:52, 52:53 un mūsu kadetiem sacensības beigušās… Tad uz skatuves kāpj Anete! Viņai nav viegli – es esmu pēc pēdējiem notikumiem „nedaudz” uzvilcies, vējš pārmaiņus pūš tad no labās, tad no kreisās, mēģinot griezt tēmekļi mēs tik zaudējam punktus, jo pa to laiku vējš jau ir atkal pagriezies, beigās nolemjam iestatīt vidējo tēmējumu un „maukt”. Tas dod efektu. Nelielu, bet efektu – ja pirmajā distancē 259, tad otrajā jau 284 punkti un cīņa pret 30.vietu… Vakarā biju pie pilsētas mēra. Dzirdēju daudz uzmudrinošas runas dažādās valodās no kurām gandrīz neko nesapratu, kā prezentu saņēmu vecpilsētas torņa bildi un dabūju iedzert nedaudz vīnu ar bulgāru, lietuvieti, gruzīnu, ukraini un dāmīti no Kipras. Atcerējāmies bijušos laikus, savienību, jaunību… Šodien, kamēr caurkritušie kadeti šauj treniņlaukā, mēs ar Aneti gatavojamies cīņai. Anete mierīga, satraukumu neizrāda, abi saprotam – brīnumi nenotiks, bet esam apņēmības pilni tāpat vien neatdoties! Un Anete nostrādāja! Nostrādāja labi 17 šāvienus, 18-jā misējās… Bet būsim godīgi – slovākiete piekrāmēja pilnu dzelteno un mums tāpat nespīdēja… Zaudējums 2:4 un dodamies uz treniņlauka pie mūsu kadetiem… Rīt vēl noslēdzošais treniņš Vācijā, skatāmies finālcīņas, atbalstot palīdzam lietuvietim izcīnīt zeltu, ejam uz noslēguma balli un tad atpakaļceļš… Gaidiet mūs atkal mājās! Un šoreiz es varu teikt – jaunieši strādāja visu gadu, gatavojās un nostartēja savā līmenī. Tas ka pietrūka nedaudz sportiskās veiksmes, nav mūsu vaina un tas, ka mūsu Valstī ir tik zems līmenis arī ne!!! Pie tā (es domāju līmeņa J) būs jāpiestrādā visiem KOPĀ!!! Un sāksim ar to, ka sacensībās „Mani pirmie starti” ieviesīsim jauna sadaļa – „Jauno cerību starti” (visi, kas uzskatīs zem sava goda „atņemt konfektes bērniem” varēs sacensties šaušanā no 50 m pa pilno 80 cm mērķi). Nu tā lūk, apmēram viss, paldies par uzmanību un lūk dažas šo pasākumu raksturojošas bildītes (un ticiet – jaunieši tiešām cīņās ir atdevuši visu!!!):