Nu ko? Olimpiskais sapnis izsapņots! Varēja būt, bet nebija…
Vai tiešām varēja būt? Skaidrs kā diena – NE! Bija vajadzīgi (izlasei) kā minimums 2 starptautiskie starti pavasarī – Eiropas kausa posms Antālijā un Pasaules kausa posms Horvātijā. Tad varbūt…
Labi, ņemsim pēc kārtas: meitenes, Santa Bērziņa, knapi izpilda minimālās prasības, lai varētu pretendēt uz izlasi, tiek iekļauta kā trešā un tā arī nostartē, tik personīgo rekordrezultātu paceļ par gandrīs 100 punktiem! Jā, ja visi tā varētu…
Anete Kreicberga, gribējās jau nu ļoti un īstenībā iekšā arī bija, bet dažas pastulbas kļūdas (īpaši 50m) un viņa ir tur kur ir…
Zane Bērziņa, nenoliedzami titulētākā Latvijas sportiste (vai joprojām Latvijas?…), ar milzu pieredzi starptautiskās sacensībās, ar personīgo treneri, ar vienreizējām iespējām trenēties vienā no Eiropas labākajiem loka šaušanas klubiem un… Jā, starp mūsējām pirmā un vienīgā kura kvalificējas, bet ar kādu rezultātu! 1248 punkti!
Kāds var būt teiks – Zanei Sporta meistara rezultāts! Es atbildēšu – jā, tāds pats kā Santai!!! Diemžēl mūsu Sporta meistariem nav izredžu kvalificēties šāda ranga sacensībās, tad kāda suņa pēc mums šādi Sporta meistari vajadzīgi? Savā laikā tika piedāvāts – Lavijas sporta klašu normatīvus saskaņot ar Valsts rekordiem (pēc koeficenta) un mainīt ik pēc 4 gadiem. Var būt jāatgriežas pie šī jautājuma? Kas cits ja ne labākie rezultāti parāda sporta veida attīstības līmeni dotajā brīdī Valstī?
Tagad par vīriešiem:
Jānis Apsītis – ir savs skatījums uz sporta veidu, ir sava pieeja, treniņos strādā un īstenībā rāda arī rezultātu (tas pats Sporta meistara līmenis!!! Drīz jau varēs lietot kā lamu vārdu…), it kā ir starptautiskā pieredze, ja niecīga loka šaušanā, tad citos sporta veidos nenoliedzama un… tik stulba “aplaušanās”!!! Nu nevar dažas lietas mācīt vēlējuma formā. Ir jāmāca ar PAVĒLI!!!
PĀRVIETOJOT LOKU ĀRPUS ŠAUŠANAS LAUKUMA PLAUKTIŅŠ JĀNODROŠINA AR DROŠU AIZSARDZĪBU, LAI NEKĀDĀ GADĪJUMĀ TAS NETIKTU TRAUMĒTS!!! (Piemēram nosedzot ar sērkociņu kastītes “atvilknīti”).
Pateicoties tam, ka plauktiņš transportējot loku tika nedaudz salocīts – Jānis Apsītis arī ir tur kur ir.
Eduards Lapsiņš – tā arī nespēja pienācīgi sagatavoties (vai nu vecs paliek, vai nu pa daudz pienākumus uzņēmies…), brauca līdzi kā balasts – lai būtu trešais, kurš tā paša Spora meistariņa līmenītī izšautu. Un kas notiek – balasts iet pa priekšu kuģim! Anormāla situācija!
Labi, ka ir Jānis Amatnieks (arī starp citu Sporta meistars), kurš pādējā brīdī aiziet garām Lapsiņam. Bet ko tas dod? PILNĪGI NEKO!!! Ja nu vienīgi pašapziņu – esmu krutākais mūsu ciemā! Bet to, ka mūsu ciems ir līdz ausīm sūnās neredz… Kaut ko tur ekspirementē, grib kaut ko labāku izdomāt… TAK VISS JAU IR IZDOMĀTS, JĀNI, SEN, SEN PIRMS MUMS IZDOMĀTS!!!
TĀDĒĻ JĀNI, LŪDZU, SASNIEDZ UZ JAU IZDOMĀTĀ 1984.GADA LĪMENI UN TAD UZ PRIEKŠU – RADI JAUNU LOKŠAUŠANAS TEHNIKU, KURA DOD REZULTĀTUS TUVU MAKSIMUMAM UN VISA PASAULE NO TEVIS MĀCĪSIES!!! Bet pagaidām – dari kas Tev jādara un kas Tev diezgan neslikti (maigi izsakoties) sanāk!
Un tagad par treneri: vai cilvēks, kurš knapi šauj to pašu SM var būt izlases treneris? Var būt… Bet kurš izlases sagatavošanas treniņu laikā pļauj zāli, organizē kaut kādas sacensības, piehaltūrē par šoferi un dara vēl 100 un vienu ar izlasi nesaistītu lietu – NĒ!!!
Tā nu lūk ir noslēdzies ceļs uz Olimpiskajām spēlēm – sākās ar Eiropas čempionātu Briselē, kur varēja izcīnīt pēdējās vietas uz Atēnām un tagad šeit, Turīnā, kur īstenībā arī varēja izcīnīt tās nolāpītās vietas, bet diemžēl, diemžēl, diemžēl…
Visiem paldies par uzticību, par darbu, par cīņas gribu un piedodiet ka tā!
Ar cieņu
Eduards Lapsiņš – viens traks lokšāvējs.