Beidzot! Beidzot es redzu, ka atkal cilvēki pēc cīņas nevar aiziet pat līdz savai istabiņai un burtiski nolūzts tur kur sēž!!! Beidzot es atkal redzu cilvēkus, kas visu sevi ir atstājuši uz šaujamlauka!!! Beizot es atkal sajutu kā gaiss elektrizējas un gatavojas kaut kas nopietns! Būs, jūs redzēsiet – KAUT KAS BŪS!!!
Kā nu mums gāja kvalifikācijā visi tagad jau zina – brīžiem labi, brīžiem ļoti labi, brīžiem ne visai…
Lielos vilcienos es esmu gandarīts ar mūsu jauniešu staru! Santai divi personīgie rekordi. Un vēl KĀDI REKORDI!!! Daudzi var tikai apskaust – Pasaules čempionātā parādīt pasaules cienīgus rezultātus. Aleksejam arī trīs, gan nedaudz piezemētāki! Un ko vēl vajag? Ā, augsto vietu! Piedodiet, augstās vietas tā vienkārši nenāk – pie augstajām vietām lēnām aiziet ar neatlaidīgu darbu un daudz startiem. Ja ar darbu mums problēmu it kā nav, tad ar tiem startiem tā ir kā ir…
Pie augsta rezultāta ir jāpierod. Jāpierod, ka tā jau ir norma, nekas īpašs, nekas ārkārtējs! Un jācīnās līdz galam! Nevar atļauties sacensību vidū sākt mainīties ar nozīmītēm un dibināt jaunus draudzības kontaktus. To visu pēc tam!
Bet arī tam ir jāiziet cauri. Ir jāstartē šāda ranga sacensībās 6-8 reizes gadā un tad viss nostāsies savās vietās. Tad varēs skaidri nodalīt, kad jāšauj un jācīnās un, kad var draudzēties un ar nozīmītēm mainīties. Dod Dieviņš mūsu meitenēm tādas iespējas, startēt visa ranga sacensībās, kādas bija Zanei!!!
Rīt (tad, kad izdosies šo publicēt droši vien jau šodien, a var būt jau vakar…) turnīri. Taktika ir izstrādāta un viss saplānots. Darbosimies stingri saskaņā ar plānu, jo pareizi Apsīšu Jānis Forumā rakstīja – uz mūsu četriem brašuļiem ir tikai viens Edžus.
Nu ko? Ne bultas vairogā!!! Un sekojiet mūsu cīņām!
Ar Dievpalīgu uz UZVARĀM!!!
P.S.1.Naktī bija mežonīga vētra ar specefektiem!!!…
P.S.2.Aleksejam 3 punkti pietrūka līdz SMK. Skumji… Uz 30m iešāva M. Stulbi. Izrādās bulta krīt no plauktiņa. Skatamies – plauktiņš noliekts. Man nez kāpēc liekas, ka kaut kur Itālijā es jau kaut ko līdzīgu esmu piedzīvojis… Atgriežoties naktsmītnē dodu komandu: fiksi uz veikalu, nopirkt sērkociņu kastīti un uztaisīt plauktiņam aizsargu. Izrādās Polijā, maziem puisīšiem (Aleksejam! He, he…), sērkociņus nepārdod… Aleksejs aiz bēdām nopērk saldējumu, izpako, iepakojumu met miskastē, bet līdz ar iepakojumu atdalās pus saldējums. Ko darīt? Protams, būdams praktisks cilvēks Aleksejs nelaidīs mantu postā, izmakšķerē no miskastes savu iepakojumu, izvelk saldējuma daļu un ar kāru muti notiesā. Tikai neprasiet ko teica tā tantiņa, kura pirmo pasākuma daļu neredzēja!!!… J J J